Ivans Klementjevs

Ivans Klementjevs
	Ivans Klementjevs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
Dzimšanas dati	1960. gada 18. novembrī (63 gadi); Buntiki, Jēkabpils rajons (tagad Mežāres pagasts)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	Latvijas krievs
Politiskā partija	PSKP (1985—); Tautas Saskaņas partija (2001—2010); Saskaņa (2010—pašlaik);
Profesija	pedagogs, sportists, politiķis
Augstskola	Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Ivans Klementjevs (dzimis 1960. gada 18. novembrī Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis. Triju olimpisko medaļu ieguvējs. Bijis Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts, pārstāvot partiju "Saskaņa".

1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts, bija 1988. gada vasaras olimpisko spēļu čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi, tad Latvijas izlases sastāvā izcīnīja divas olimpiskās sudraba medaļas 1000 m distancē 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā un 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1960. gadā Jēkabpils rajona Buntiku ciemā daudzbērnu vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, māte mājsaimniece. Māte nomira, kad Ivanam bija 13 gadi. Kopā ar brāļiem mācījās Rīgas dzelzceļnieku 11. profesionāli tehniskajā skolā, kurā bija airēšanas sporta sekcija.

1981. gadā iekļuva PSRS izlasē, bija PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.^[1] Līdztekus līdz 1985. gadam studēja Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā^[2] un turpināja aspirantūras studijas Sanktpēterburgas zinātniski pētnieciskajā fizkultūras institūtā. 1992. gadā kopā ar brāli Jefimu Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".^[2] 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguva doktora grādu pedagoģijā.

1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju, bija Bidgoščas sporta kluba biedrs. Polijas izlases sastāvā piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidza 1997. gadā^[3] un strādāja par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bija Spānijas izlases treneris)^[2]^[3] un sporta funkcionāru, pievērsās politiskajai darbībai.

Politiskā darbība

1985. gadā iestājās PSKP.^[4]

2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā Tautas Saskaņas partija. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts 9. Saeimā no partiju apvienības "Saskaņas Centrs", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, bet 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Apbalvojumi

1999. gadā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.^[5]

Literatūra

Ivans Klementjevs. Kanoe profesors. Rīga, Latvijas Olimpiskā akadēmija, 2019. — 112 lp. — ISBN 978-9934-19-782-6

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
↑ ^3,0 ^3,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
↑ vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans Klementjevs.

Apbalvojumi
Priekštecis: aptauja izveidota	"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs 1996	Pēctecis: Kristers Serģis un Artis Rasmanis

[sa2-1] 1,0 ^1,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.

[lat-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[SA-3] 3,0 ^3,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.

[4] Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

[5] vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.

[1]